Hanss Alvers
Hanss Alvers – leģendārais Hāpsalas mērs
Hanss Otto Augusts Alvers (Hans Alver) piedzima Valgā 1887. gada 11. aprīlī.
Sākumā mācījās Valgas proģimnāzijā un vēlāk Pērnavas ģimnāzijā, pēc kuras pabeigšanas 1907. gadā iestājās Tartu Universitātes medicīnas fakultātē. Par diplomētu ārstu viņš kļuva 1918. gadā. I pasaules kara laikā H. Alvers bija Krievijas armijas ārsts. Pēc universitātes pabeigšanas dr. Alvers pārcēlās uz Lēnemā novadu un kļuva par brīvi praktizējošu ārstu Lihulā (1918–1919). Igaunijas Brīvības karā viņš piedalījās kā vecākais ārsts Kuperjanova bataljonā.
Pēc kara Alvers atkal devās uz Lēnemā, kur viņu 1920. gadā ievēlēja par apriņķa ārstu. Šajā amatā viņš strādāja līdz 1931. gadam, vienlaikus pāris reizes īsāku laika posmu strādājot arī par Lēnes novada slimnīcas vadītāju. 1921. gadā dr. Alveru ievēlēja Hāpsalas pilsētas domē. Tajā pašā gadā pēc viņa ierosinājuma tika nodibināta Hāpsalas Izdaiļošanas biedrība.
Par politiku Hāpsalā
Divdesmito gadu beigās Hāpsalas iedzīvotāji nepavisam nebija apmierināti ar saviem domes kungiem. Pārlapojot 1928.–1929. gada laikraksta „Lääne Elu“ numurus, var pamanīt, cik lielās pretrunās tolaik strādāja pilsētas valde un dome..
Pilsētas valdes grēku saraksts bija izstiepies visai pagarš. Gandrīz par katru sapulci pilsētas domē laikrakstā parādījās asas un sulīgas atsauksmes.
Alvers, kurš bija pazīstams ar saviem demokrātiskajiem uzskatiem, lielo enerģiju un organizatora spējām, vairākkārt nokļuva zem valdošo ierēdņu un viņu atbalstītāju kritikas (par to gan nav rakstīts „Lääne Elu“). Viņš domē bija tā sauktās opozīcijas, kas faktiski bija vairākums, ievērojamākais aktīvists.
Laikraksta „Läänemaa“ (kas bija pilsētas valdes rupors) slejās pret Alveru centās izvirzīt dažādas apsūdzības. Uz tām ārsts savukārt atbildēja laikrakstā „Lääne Elu“ ar vārdiem, kas visai labi raksturot viņa uzskatus. „Jā, quo vadis – kurp dodies, Alver? Es dodos pa savu līdzšinējo, vienkāršo un taisno ceļu labākas nākotnes vārdā, kurai jāpienāk un kura pienāks vēlākais mūsu bērniem, neraugoties uz maitas putniem; un tādēļ es savu spēku robežās cīnos pret joprojām nepilnvērtīgajiem, mūsu pilsētai un dzimtenei kaitīgajiem elementiem.“
Alvers – pilsētas galva
1929. gada jūlija beigās dienas kārtībā parādījās jautājums par jauna kandidāta uz pilsētas mēra amatu meklēšanu, un domes spēcīgā opozīcija krīzi atrisināja. Attiecībā uz mēra personu visi nonāca pie vienprātīgas vienošanās – par pilsētas galvu kļuva Hanss Alvers. 1929. gada 26. augustā jaunie pilsētas tēvi sāka darbu un Alvera vadībā viņu uzdevumi bija „bāriņtiesa, ugunsdzēsības lietas, kūrorta zona, parki un bulvāri, izglītības joma un vispārējā pilsētas lietu un saimniecības vadīšana“
(„Lääne Elu“, 1929. gada 31. augusts, nr. 35).
No šī brīža no preses pazuda pilsētas valdi paļājošie raksti. Izskatījās, ka domes namā beidzot ir ieviesta kārtība. Un tā tas patiešām arī bija. Nākošie gadi Hāpsalas pilsētai bija ļoti sekmīgi.
Kas viss tikai netika paveikts!
Neraugoties uz naudas grūtībām, tika izdarītas daudzas lietas – sākās pilsētas ūdensvada sistēmas būvēšana, ielu seguma uzlabošana. Alvers uzskatīja, ka ļoti svarīga ir kanalizācijas sistēmas uzbūvēšana, ļoti precīzi prognozējot, ka pilsētas notekūdeņi 50 gadu laikā kūrortu ieskaujošos jūras līcīšus var pārvērst slimību perēkļos.
Tika izveidoti bulvāri, ielikti pamati Āfrikas pludmalei, izdaiļota pilsēta utt.
Aiz visa tā stāvēja Alvera virzošā roka. Tajā pašā laikā viņš piedalījās ar kūrortiem saistītos pasākumos Eiropā un pat Amerikā, iepazīstoties ar visu būtisko un mēģinot to pielietot arī vietējos pieticīgajos apstākļos.
Hāpsalai nāca par labu, ka mēra krēslā sēdēja ārsts ar plašu redzesloku, par kura možo garu liecina arī dziļā interese par vietējo vēsturi.
1929. gadā Alvera vadībā tika nodibināta Lēnemā muzeja savienība. Pašreizējā Lēnemā muzeja senāko un vērtīgāko krājumu veido tieši tajā laikā savāktie vēsturiskie priekšmeti, kas rakturo Lēnes novadu.
Jums taču ir Alvers!
Pilsēta patiešām varēja būt lepna par savu „pirmo pilsoni“. Ne velti lielie galvaspilsētas priekšnieki bieži vien izmeta: „Kas tad jums, jums taču ir Alvers!“
1932. gada 9. aprīlī laikrakstā „Lääne Elu“ bija uzdots jautājums, kādēļ Hāpsalai tiek dziedātas slavas dziesmas, un turpat bija arī atbilde: „Saprotams tādēļ, ka agrākā noplukusī zvejnieku pilsētele ir kļuvusi par kulturālu vasarnieku pilsētu. Un ja mēs uzdodam jautājumu, kurš tad bija šo pārmaiņu burvju nūjiņas vicinātājs, tad uz to mums jāatbild, ka tam sevi ļoti pamatīgi ir ziedojis dr. Alvers.“
Tāds bija pilsētas mērs laikabiedru acīs un vārdos. Viņu cienīja, apbrīnoja viņa plato smaidu, optimismu un fantāzijas lidojumu.
Un tad viss beidzās. 1941. gada 14. jūnijā Alveru ģimene tika izsūtīta. 1943. gada 23. novembrī Hans Alvers mira Urālos.
Kalli Petsa (Kalli Pets),
Pieminekļu aizsardzības inspekcijas Ziemeļrietumu nodaļas vecākā inspektore